|
7. Jan 2005|19:21 |
Tikko atgriezos no vecvecāku 50. gadu kāzu jubilejas... Man ir reāls prieks, ka cilvēki var tik ilgi nodzīvot kopā, jo mūsdienās šāda parādība ir ļoti reta... Protams, neiztika arī bez uzmācīgu veču uzmanības, kura ir neizbēgama radu būšanas sastāvdaļa. Nācās runāt ar cilvēkiem, kuri zina manu vārdu, zin kur es mācos, un vēl pāris pārsteidzošus sīkumus, taču man bija neērti teikt – vai mēs kādreiz dzīvē vispār esam tikušies? Neiztika arī bez kāzu plānošanas ar tekstiem – manam mazdēliņam tu patiktu!!! Tika runāts arī par varbūtējo pūru... Ai, kā man patīk šīs radu būšanas...
Vakara nagla atskanēja no apm. 70. gadus veca kunga – Tev ir ļoti skaistas lūpas!!!
Iespējams, esmu pārāk aizspriedumaina, taču tāds teksts man nelikās diezko vietā... |
|