Reiz sensenos laikos notikusi lielā sapulce un pārtraukumā - viss kā pieklājas - kafija un maizītes. Latvietis, kā jau normāli - tikko pārtraukums, tā spiežas visiem garām, pie galdiņa pirmais, ātrāk par citiem latviešiem, un nu tūlīt dzers kafiju un ēdīs maizītes. Bet Tavu postu - tikko kafijas malks mutē, tā viens klāt, tūlīt ņemas sveicināties un stādīties priekšā. Latvietis saprot, ka īsti izlikties, ka neredz nevar, bet, kad stādās priekšā, tad kafijas malka dēļ, tāds "buļbuļbuļ" vien sanāk.
No tā laika latviešiem arī tāda mode iepazīstoties - nokurkstēt savu vārdu un nedaudz pastumdīties, it kā gribētu roku spiest, bet baidītos kafiju izgāzt. Tāda mode, tikai neviens neatceras...