Darbs mums pašā Vecrīgā, tādēļ ar velo braucot, tas ir jādara cauri Līvu laukumam pašā gājēju satiksmes ievārījuma laikā - tikko pēc astoņiem rītā. Un kā gadījies - šamējam ar redzi tā pašvaki. Tad nu nonācis pie Vecrīgas, šis nedaudz piebremzē, nopēta pūli un iegaumē, kur nu kurš stāv. Tad, noliecis galvu, viņš mauc caur pūli pēc iespējas ātrāk ar domu tādu, ka jo šis ātrāk brauc, jo tie cilvēki attiecībā pret viņu kustas lēnāk un, ja viņš izbrauc gana ātri, tad cilvēki nav paspējuši nekur aiziet un atrodas tur, kur viņš viņus atceras brauciena sākumā.

Tagad vairs šaubu nav - Einšteina relativitātes teorija ir pierādīta arī praksē!
Vēl viņš varētu pierādīt, ka šāda pārgalvīga brauciena laikā paliek jaunāks attiecībā pret kājāmgājējiem, kuriem patraucas garām.