Apstrādājot failus par keramiku atradu savu rakstu par 2008. gada keramikas bakalauriem...un atļāvos ievietot nelielu fragmentu no tā...

Lai apskatītu un novērtētu diplomandes Diānas Boitmanes darbu „Labu apetīti, Keidža kungs” (bakalaura darba vadītājs asoc. Profesors Dainis Pundurs) nākas doties uz jauno izstāžu zāli D.Fab Slokas ielā 52d, kur jaunā māksliniece kopā ar vēl septiņiem LMA bakalaura programmas beidzējiem prezentē savu darbu izstādē „Baku lauri” (izstāde apskatāma no 3.06.08-17.06.08, atklāšana 3.06.08. plkst. 18:00). Kad rūpnīcu labirintā vadoties pēc gara, augsta skursteņa esmu atradusi izstāžu zāli varu beidzot iepazīt gan pēdējo šī gada bakalauru programmas keramikas apakšnozares diplomandi, gan jauno izstāžu zāli.
Diānas Boitmanes darbs veidots kā instalācija sastāvot no 31 priekšmeta. Instalācija sastāv no koka galda zem kura novietots DVD atskaņotājs. Uz galda atrodas porcelāna krūzītes pārklātas ar caurspīdīgu porcelāna glazūru un melnas angobas zīmējumu. Krūzītes ir neparastas ar to, ka tajās ievietotas audio austiņas, kas savienotas ar jau minēto DVD atskaņotāju. Trauciņos neko nevar ieliet, tie ir aizdarīti atsevišķās vietās izdurot mazus caurumiņus kā sālstraukam, lai krūzītes varētu „čukstēt” vēstījumu no pieslēgtā DVD atskaņotāja. Skaņas, kas dzirdamas nākam laukā no krūzēm atgādina trokšņus, kad kāds kārto galda piederumus vai arī šķindoņu, kad kāds ēd ar tiem. Māksliniece ir iedvesmojusies no 20. gadsimta komponista Džona Keidža (1912-1992) mūzikas, viņa revolucionārajiem apcerējumiem par klusumu, tā būtību un jēgu. Komponistam tad arī ir veltīts šis darbs. Scenogrāfijā gūtā pieredze ir apvienota ar laikmetīgu keramisko domāšanu veidojot noskaņu, kas skatītājam liek uztvert darbu ar vairākām maņām vienlaicīgi. Pie sienas pievienotajā informācijā skatītājs var iepazīties ar nelielu informāciju par Džonu Keidžu – komponistu, kurš mūzikā ieviesis trokšņus. Sākumā ļoti vienkāršais darbs ir kā brīnumu lādīte, kuru atverot sāk skanēt melodija, tikai šoreiz tas notiek izmantojot prožektoru ar kustības sensoru. Pieliecoties pie mazajām krūzītēm un ieklausoties trokšņos pārņem sajūta, ka traukos ir ieslēpta pasaule, kurā kāds brokasto vai pusdieno, notiek rosība un tiek izdzīvota dzīve, par kuru nojaust var tikai pēc skaņām. Jaunā māksliniece ir lieliski uzbūrusi noskaņu pasauli pārvēršot keramikas mākslu par daļu no stāsta, ko mums klusām šķindot stāsta instalācija.