kaut arī prātā ir juceklis un šis iekšā kkur baigi skaļi ārdās, ārēji ir klusums. lately vienkārši nav īsti bijusi nekāda vēlme ne mutiski,ne rakstiski izklāties.ek. vienkārši veicu savus darbiņus, mācos, skatos, klausos.. dzīvojos.bez sūdzībām. šodien beidzot aizkļuvu līdz pilsētas otram galam un pierakstījos savam valsts eksāmenam kā arī saņēmu baltās tiesības.pirmdien došos uz to csdd ēku, no kuras man jau pa gabalu kājas trīc. novēroju,ka lielākā daļa cilvēku,kas uz turieni dodas, ļoti bieži pīpē. tas jau aiz stresa. saprotama lieta. vēl arī tiku pie mašīnas uz sava vārda [jēziņ].nu tik varēs sākties braukšana. un kas vēl!? nezinu, ēdu šokolādes konfektes, dzeru aveņu tēju un priecājos par to, cik veselīgi mani vecāki uztver mašīnas iesvētīšanu,sekojot numurzīmes tradīcijām.