vakardiena bija ''neko negribu darīt'', ''nearvienu negribu runāt'', ''nevienu negribu redzēt'' diena.tikai gulēt gultā,klausīties mūziku un skatīties griestos.tāda diezgan padrūma. kuras noslēgums bija grandiozs ar tēta veselības izlēcieniem atkal. nosēdēju pie slimnīcas četras stundas,gaidīdama,vai laidīs viņu mājās vai nē. pa to laiku paspēju izbļaut savu sāpi, pagaudot līdzi radio skanošajām dziesmām un pārstresoties. galu galā izgāzu ārā tik lielu emociju kravu,ka,visbeidzot aizbraucot mājās, biju vienk exhausted, iekritu gultā un aizmigu. un gulēju tik dziļā miegā,ka nekas mani nespēja traucēt.
pamodos no rīta es ar pavisam citādām izjūtām. patiesībā, biju izlikusi sevi ārā tik ļoti, ka šodien sajutos pat atvieglota, priecīga par sauli aiz loga, un kopsummā vienkārši daudz pozitīvāka nekā varētu gaidīt.ik pa laikam pazīmējos ārā, pasēžu saulītē,siltumā,jo nu jau sajūtas ir gandrīz kā vasarā. mēģinu sakārtot sevi.
un klausos daudz daudz mūzikas.bez apstājas.