Jā, ir dzirdēta teorija, un lai gan es sliecos domāt, ka smadzenes un intelekts drīzāk attīstījās, lai pielāgotos sarežģītām vides prasībām, tai skaitā dzīvei kompleksās sociālās grupas, nevis tikai barības rezultātā, man arī šķiet, ka gaļas ēšana ir par pamatu mūsu success story. Tādā ziņā, ka esam tik ļoti izpletušies, burtiski uzsprāguši populācijas ziņā, ka spējām izdzīvot mums nepiemērotās vidēs ziemeļos, kur augu valsts produkti nebija pieejama opcija. Un protams arī tādā ziņā, ka mēs neesam dabīgi mednieki tīri fiziski, tāpēc gaļas iegūšana skarbās vidēs piespieda mūs plānot, taisīt darbarīkus, kas atvieglo medīšanu, kas arī attīstīja intelektu. Arī lielais kaloriju daudzums atbrīvo laiku vēl vairāk plānošanai.

Bet man šķiet, lai arī gaļa mums palīdzēja izdzīvot un kulturāli esam pieraduši ēst gaļu, fiziski mēs vēl neesam pielāgojušies, par ko liecina lielais slimību daudzums, kas sasitīts ar dzīvnieku produktu ēšanu. Ķermeņi vislabāk vēljoprojām tiek galā ar veco labo primātu barību.

Vēljovairāk, ogļhidrāti ir galvenais enerģijas avots, gan mūsu ķermenim, gan smadzenēm, smadzenes prasa konstantu glikozes padevi. Ir pētījumi, kas rāda, ka cilvēkiem, kas ēd maz ogļhidrātus, pasliktinās atmiņa un samazinās reakcijas ātrums. Man ir ķecerīgas aizdomas, ka dabīgo ogļhidrātu trūkums uzturā ir tas iemesls, kāpēc cilvēki mūsdienās ir atkarīgi no stimulantiem - kafijas, cigaretēm, enerģijas dzērieniem, šokolādes. Jo smadzenes nogurst un prasa glikozi dabīgos daudzumos, bet to nesaņem.