Dievs uzliek tikai tiem, kas var panest. Tā nu es stiepju pie zemes piespiesta.
atskaņot nozīmē pārrakstīt ar atskaņām?
bet vakar, braucot troļikā, kaut kādi panku jaunieši atvēra savas klades, laikam studē kādā mākslīgā intelekta fakultātē, jo tur bija četrstāvīgas iekavas ar daudziem bezsakarīgiem skaitļiem un cipariem, kaut kādiem integrāļiem. skumjākais ir tas, ka es pat nezinu, vai tie bija integrāļi. un kā gan es varu būt pilnvērtīgs cilvēks, ja es to nezinu?!
Es esmu ļoti tālu. tik tālu kā Nunavuta. Nunavuta ir ļoti tālu.
pirmā skolas diena. aizvilkos. pirmā lekcija nenotiek, jo pasniedzēja slima. otrā lekcija notika tieši tajā pašā brīdī 5 min uz trepēm. pa velti līdz centram braucu, visa tā burzma, labi, ka sastrēguma nebija. tad gribējās nosvinēt pirmo skolas dienu. neko nevarēju sarunāt, visi aizņemti. izmetu loku pa centru, klusums. atbraucu mājās. sacepu karstās siermaizes, izēdu olīvu burku.
tagad nevienam vairs neesi vajadzīgs, jo tev ir skola, zubrīti, gudrīti!
dzejniekiem nav problēmu, tā vietā viņiem ir dzejoļi bez atskaņām.
domājāt cibā cenzūras nav!? ņihuja! un kāda vēl! kaut kas personisks. gaumes jautājums. slepkavības motīvs.
ar rokām, kas smaržo pēc lašmaizītēm, ir nomazgātas, bet nedaudz taukainas, paberzēju to vietu, kur beidzas kakls un vēl nesākas krūtis, it kā tur apakšā zem ādas liels plakans kauls kā pusdienu šķīvis.
kāpēc visi vīrieši vienmēr brīnās par nagu laku pudelītēm ledusskapī. neskatoties uz to, vakar divi tādi vienu nočiepa. man jau nebija žēl, tāpat to melno nekrāsoju.
vakar pirms ciemiņu atnākšanas es biju tā pārgurusi, ka varēju tikai sēdēt uz cieta ķebļa pret sienu atgāzusies, līdz dīvānam nebija spēka aiziet. kājas man jau tad bija sapampušas kā bluķi. paldies dievam, mamma bija un rosījās, arī manā vietā, rāpus uz paklāja ar PSRS dzelzi izgludināja man krekliņu, ko vilkt mugurā. tad man bija labs garīgais. tagad neko nevar saprast. piedodiet, tie, kas neatnāca tāpat kā es jums piedodu, jo man taču ir ierobežota kapacitāte! lav jū enī enīvei!
es tagad zinu - depresija man no tā, ka pārbīdīju mēbeles, gulta jaunā vietā, vakarnakt visu laiku modos no murgiem. un dators viss pa jaunam instalēts, nekas nav tā kā bijis, daži dokumenti izdzēsušies, izrādās - datoriķis aizmirsis mani pabrīdināt, ka no desktopa viss izdzēsīsies. es viņam teicu, lai beidz dirst, nedirs! atgriez visu atpakaļ, tu taču vari. un zināt, mans romāns arī bija tikai uz desktopa. paldies dievam es to instintīvi no rīta ieglabāju divos flešos. bet no datora tas tiešām izzudis.
kad es pēdējo reizi sevi žēloju? pažēloju? nekad. nāk virsū depresija ašiem soļiem, bļē, tie stulbie svētki, stulbas dzimšanas dienas! neviens pie manis nenāciet! negribu jūs redzēt! nopietni nopietni nopietni. un nekaitiniet mani, ejiet klaiņojiet, dariet, kas jādara, visu bez manis, tāpat jau bez manis.
![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/sad.gif){kind=small}
uncomfortablevot es sevī cienu to, ka vienmēr, kad ir pilnīgs spēku izsīkums, var tomēr sakasīt pēdējās paliekas un sakoncentrēties kaut kam ievērojamam vai steidzamam. viss, divi sidri, efekta nekāda, eju gulēt, bez pakaļkājām šoreiz.
man šodien sāka uzmākties manjaks. patiesībā viņš neuzmācās, bet ļoti nepārprotami norādīja uz savu klātbūtni. uz savu dīvaino klātbūtni. uz savas dīvainās personas klātbūtni. dažreiz man kļūst baisi no realitātes. ja tā padomā, var notikt da jebkas.
tās divas šļukas vīna bija tieši tik, cik nevajadzēja. no šīs nakts vairs nekādas jēgas, jāiet vien gulēt. jogurta dzēriens ar kafijas garšu - galīgi garām. veids, kā tu atvadies no sava partnera pēc smieklīgas tarantino filmas - galīgi garām. pēdējās divas dienas savas neesošās būtības daļas meklējumos - galīgi garām. nezinu, ko es gribu. nezinu, kas es esmu. nezinu, kas man jāvēlas, lai būtu pieklājīgi un reprezentabli. draugos manu albūmu skatījis elsbergs, es sev nepatīku. zilonītis bija labs un derīgs dzīvnieks, tikai maz runāja.
šogad, vakar kā nekad kaut ko gribējās. lēkāt pāri ugunskuram, izmirkt lietū, saspraust matos jāņuzāles ar visiem sīkajiem kukainīšiem, piedzerties, pamosties, konstatēt, ka daudz svešu cilvēku apkārt, no kuriem daži vēl neguļ, daži vēl dzied, spaiņos stāv salasītas jāņogas, malka iet uz beigām, visur ir dubļi, apakšā jasmīni zied un smaržo, gliemeži ložņā pa zāli, kaimiņiem ugunskurs izčakstējis, viens sarkans punkts pret balto nakti. bet nekā. sēdējām mājās. visi sēdēja katrs kaut kādās mājās, pat savākties nevarējām. aizgājām gulēt vēl pirms pusnakts. pamodos sešos. liek vēl gulēt. esot agrs. kaķis visu nakti aiz loga ņaud, grib iekšā, neviens neiet pakaļ, jo viņš tāpat nevienam nedodas rokās. no rīta kafija. pa vienīgajiem diviem tv kanāliem multenes, tās arī skatījos. cilvēks dzelzs maskā, to arī vajadzētu uztaisīt par multeni.
jāņi ar pazeminātu prasību saturu.
mīlestība ar pazeminātu prasību saturu.
nupat man liekas, ka es vairs nevaru. gribu Freidu par savu mīļāko.
iedeva brīvu tikai pirmo dienas pusi. tas nekas, toties nonācu pie secinājuma, ka sieviešu krūtis zem apģērba, bet bez krūštura izskatās vienkārši kroplīgi. Bet kājas, viss ir kājās, manuprāt, kurpes izsaka visu, kājas pašas par sevi arī.
man ir vairāki pāri izteiksmīgu kurpju, bet nevienas no tām nav ērtas, tāpēc es sevi neizsaku.
P.S. cik punktus tu šodien apēdi?
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)