šausmīgi nožēlojami ir iet vienam ēst kaut kur. sevišķi lido, tur pat apsēsties nav kur, un tad tu viens kā idiots nēsājies ar savu paplāti, pēc tam piesēdies pie nepazīstama cilvēka un jūties neērti, visu laiku jāskatās SAVĀ šķīvī. viss, piesaku bada streiku! tagad labprāt pa virsu uzdzertu kolu! bet atnāks pārējie, un mēs ēdīsim beidzot to ananāsu! tā vismaz sarunājām, ejot ēst.
es te domāju, ka dzīvei nav jēgas, bet piepeši atradu to kūpināta laša salātos. cik garšīgi! (bet par to dzīves ne-jēgu - es nopietni, tā vien liekas, ka viss ir galīgi ne tā...)
izstaigājos pa mežu, paēdu garšīgu karbonādi ar šampinjoniem un sieru, tagad skumstu, jo baigi vieni.
es nevienam neiesaku 6graudu apelsīnu/ananāsu yogurtu! kā izskatās, tā arī garšo! - pēc dzeltenās guašas.
kā jums liekas - tagad mana dzīve kļūs garlaicīgāka?
atmetot smēķēšanu, pie viena atmetu arī dzeršanu, un izskatās, ka arī dažas personas. mani taču tāpat neviens nesaprot!
vakar pēc cigaretēm tā arī neaizgāju līdz veikalam (tonis: lepni), tā vietā gulēju vannā, izrādās tā burbuļbumba saucās "sex bumba", nekādu efektu gan nemanīju, lasīju grāmatu (man vienmēr licies, ka tie cilvēki, kas saka, ka lasa grāmatas vannā, vienkārši melo vai izskaistina, jo tas taču ir neērti! es arī agrāk mēģināju, bet tikai vakar man pirmo reizi sanāca!). man naktī atkal rādījās murgi - truši un milzīgas pūces kā siena gubas mežā, vesels maiss ar kokaīnu un mans ex ņem mutē kaut kādam būdam. es jums saku!
tagad cīnos, lai neaizietu uz veikalu pēc cigaretēm. izkrāmēju, sašķiroju galdu, atvilktnes, palasīju gtrāmatu, tūlīt vēl palasīšu, bet pagaidām klausos agresīvu mūziku, jo man jau zb šitā nepīpēšana!
pievienojiet tam visam vēl divas cigaretes. izskatās, ka velk uz piekto. bet varbūt šitā paciņa jāizpīpē un tad būs miers. es savā laikā dzirdēju, ka daži traki vecāki liekot saviem bērniem izpīpēt vienu vai pat divas paciņas uzreiz un tad līdz nelabumam, un nekad vairs negribās.
pagleznoju, paēdu, noliku uz galda grāmatu, ko iekāroju lasīt, bet tā vietā noskatījos Meistara un Margaraitas pirmo sēriju, nu tā, es domāju, ka būs sliktāk. es jau no kino tāpat neko nesaprotu. man tikai liekas, ja cilvēkam jātēlo Kristus, tas ir KAUT KAS. man liekas pēc tam cilvēka dzīvē kaut kam jāmainās.
pirmā diena. (pagaidām tikai divas izpīpētas)
turpmāk gribu draugus tikai nesmēķētājus.
katru reizi aizverot acis man rādās pašizdomātas operas fragmenti un es svīstu. jau divreiz pamodos, likās, ka ir rīts, bet tikai pusdesmit šodienā, tad uzcepu cīsiņus ar skābiem kāpostiem un pārdomāju dzīvi. visumā ir tīri tā neko.
kā dabūt sevi pie dzīvības?
vienīgais, kas šodien ir forši, ir uzvilkt aukstumā ādas jaciņu, balto šalli un pasēdēt stadionā un papīpēt, nosmieties, kā veči zvana sievām un saka, ka viņi jau iet, lai gan stāv pie veiča un iedzer, kā tai mājai pirmā stāva balkons ir izrotāts ar latviskiem ornamentiem, kā ir notīrīti zābaki spīdīgi un briesmīgi, ka cigaretes tagad maksā tik dārgi.
balzāma pietiks visai atlikušajai dzīvei. visa pietiks. cilvēki ir pretīgi, man viņi visi riebjas. foršas ir tikai zaļās pupiņas ar sojas mērci. cīsiņi arī ir pretīgi, jo mēs taču zinām, no kā tos taisa. un vispār, nekad dzīvē vair nelietošu "mēs" utt, jo visi cilvēki taču ir pretīgi. un kurš idiots izdomāja pārveidot meitu vārdus par Madars, Lauris, Ingus utt? vienkārši stulbi skan, es, piemēram, ar tādu cilvēku nekad nevarētu.
šodien vispār neko neesmu izdarījusi. tikai piekoriģēju vienu tekstu, izlasīju grāmatu, noskatījos filmu. man ir sajūta, ka es pārāk daudz slinkoju un vispār neko nedaru.
vakar nākot mājās viens vīrs nostriļīja man pēdējo cigareti. pašam neērti palika, bet es (zinot, ka man mājās ir vēl viena paciņa) teicu viņam kad jau, tad jau. un patēloju, ka man drusku žēl. es vispār arī bomžiem dodu cigaretes, jo man ļoti nepatīk iedomāties kādu bāžam mutē jau apzelētus, smirdošus činčikus. un šodien arī varētu padalīties ar žāvēto dateļu+riekstu stienīti, ko atvedu nesen no Spānijas, bet tikai tagad atkal atradu skapī, un graužu.
man šausmīgi patīk tas busiņš, kas naktīs piebrauc pie pieturas, tad izkāpj divi vīri, iztīra miskasti un nošķūrē sniegu. palodze nepīpē.
šodien sabruku un augšāmcēlos vismaz divas reizes. runāju ar viņu beidzot, fui, ķēpīga padarīšana, par visu, tikai ne par to galu galā sanāca. pa puteni aizgāju pusdienās ar netīkamu cilvēku, lieki piebilst, ka pusdienas bija negaršīgas. pēc tam drāzu sev smadzenes darbā ar kkādiem sviestainiem kkf projektiem rītdienai. pēc tam alus un saviesīgās klačas. es nevaru noturēties, un visiem stāstu, ka atkal esmu iemīlējusies. vēlāk nogāju gar to logu, bet neviena tur nebija.
laboju studentu esejas. ceru, ka es savā laikā nerakstīju tik briesmīgi! vienā vietā viss bija sarakstīts tik šķersām, ka man sāka likties, ka es pati neko nesaprotu, tad atgriezos pie texta un sapratu, ka tiešām tam cilvēciņam nekas nav saprotams. (ieliku beigās 7)
aizgājām beidzot uz to vietu, kur nekad nebijām bijuši. neko, jauki, tur visi mākslinieku piedāvājumi maksā 4,44. (man liekas padārgi - māksliniekiem, sevišķi siļķe ar kartupeļiem). tad kur parasti. smuko viesmīlīti saraudināja kaut kāds vīrietis, ko viņš vispār iedomājas - tāda vidūvējība! kaķis guļ gultā un raustās, ņaud lai eju pie viņa. man nu jāiet....
baigi skaistas bildes no rumāņu kapiem rl. kapu kultūra. es arī, kad aizbraucu citur, eju uz kapiem. citurienes kapos nav tik bailīgi kā vietējos.
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)