sēdēju viena lido. tur varētu baigi labi strādāt - rakstīt kādu sociālo gabalu. par tiem jauniešiem, kas tur atbraukuši no laukiem strādā, nezinādami, ka ir pasaule arī ārpus un lielās par savu darba vietu citiem draugiem. un cilvēkiem, tādiem vidusmēra (lasi - nabagiem), kas par savu knapo aldziņu tomēr atved bērnu uz lido paēst frī kartupeļus, nenovelkot drēbes pie galda, jo, nez, varbūt džemperītis tāds, ko valkāja jau bērnu trīs vecākās māsas. par vīru, kas apsēžas man pretī, uzšķir avīzē diena politikas lapu un stumj iekšā spagetī ar aknu plāceni, tomātu pastai šļakstoties uz avīzes lapām. par darbiniecēm, kuras par mani nosmej, kad prasu, kā es varu izslaukt no tā automāta kafiju, ak, vai cik stulbi! nosist gulbi! un kas vispār notiek ar mums?! kāpēc cilvēki viens otram regulāri saka "turies!"? it kā viss tiešām tik sūdīgi! un ir jau arī, valstī, kur 80 % iedzīvotāju nervu sabrukums ir biežāk kā orgasms. un tu tur pilnīgi neko nevari padarīt! jūsu piketus viņi ieliek sev vienā vietā.
es varu vienā mierā, vienā solī un pat mazāk nonākt līdz naidam. varu sākt ienīst kādu tieši tagad un šeit. un uzreiz. un kas par spēku. vēlētos tādu intensitāti citādi. vispār kaut kāda bimbu diena. kāpēc es vienmēr ciešu, nekad neskumstu, stulbi plosās kaut kādi ādas un oderes izplēsēji pa iekšu.
satiku uz ielas cilvēku pēc diviem gadiem, tā, neko. runāt nav par ko. tā sakautrējos. beigās ieplēš vienīgo tēmu, kas man, bļa, reāli sāp. bet es kautrējoties atbildu, ka nezinu neko par to. un tad mēs šķiramies. pie Ozīrisa. mums abiem ir netīri mati. tad es eju un domāju, ka pirmajā krogā izdzeršu šampanieti. jā, noteikti izdzeršu. nē, labāk vīnu. tomēr šampi. tā vietā beigās aizeju uz bibliotēku, sēžu lasītavā un lasu rakstus, ko zinu jau no galvas. un man ķļūst labāk. tad gribu kādu satikt, visi jūs cūkas, novēršaties tieši tad, kad man (patiesi?) kādu vajag. domāju, kā atbraukšu mājās un iešu vannā, ar kūstošo burbuli-šķīdeni. un dzeršu balzāmu. recepte (labā!): balzāms, upeņu sula, minerālūdens, svaigi spiesta apelsīnu sula, patriotiskas dziesmas, vēlams Baltijai, Brīvību Baltijai, Mūsu tautai utt. nu tā lai ādas un oderes plēsējiem prieks!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |