Mans ķermenis jau kādas pāris nedēļas gatavojas solītajam aukstumam. Pēdējā laikā vairāk kā jebkas cits man garšo rupjmaize ar speķi un sinepēm. Speķmaize!!! Es taču vispār gaļu ēdu ne īpaši daudz. Un pēkšņi man vajag speķi ka vai traks. Un ja man nebūtu nekur jāiet un jāsatiek citi cilvēki, es grauztu klāt dzīvus sīpolus un pa kādam ķiplokam arī. Pilnīgs trakums.
Kaķītis arī gatavojas ziemai. Veselām bundžām noēd barību, kamēr vasarā, pavasarī izrakalēja bļodiņu un ieņergāja pa tējkarotei garšīgāko gaļas gabaliņu.
Kaķītis ir resns un izskatās pēc strīpaina bumbiera. Kas attiecas uz mani, tad es speķmaizes kompensēju ar pamatīgu aerobo slodzi sporta klubā un staipīšanos jogas nodarbībās. Kamēr ir ko ēst un pietiek naudas sporta kluba abonementam, tikmēr šī ziema ir tīri ciešama. Vismaz kamēr nav uznācis tas briesmīgais arktiskais aukstums.

Nē, laikam nav smuki rakstīt par speķmaizēm un sīpoliem. Kaut kā kauns bišķīt. Īstas dāmas neko tādu neēd, vai ne?