| Ventspils |
[01 Nov 2010|11:36am] |
Esmu Ventspilī. Piedalos mazo formu keramikas skulptūru simpozijā. Tāpēc es arī varu piedalīties kaut arī kā keramiķis nekvalificējos nu nekādi. Esmu te jau kopš trešdienas un man te patik. Ventspilī es līdz šim esmu bijusi tikai kā ātri garām skrienošs, nejaušs apmeklētājs, kas paviesojas labi ja dažas stundas un skrien atkal projām. Bet tagad man ir teju divas nedēļais, lai strādātu un dzīvotos un pētītu, kā tad te viss ir. Un dzīvojos es labi. Daudz staigāju un skatos. Daudz ēdu visādos jaukos krodziņos. Daudz domāju, jo man ir daudz laika. Biju uz Aināra Mielava koncertu un tas bija labs un arī neizsakāmi skumjš koncerts, kurā Ainārs dziedāja tā it kā no savām dziesmām atvadītos. Svētdienas rītā es devos garā skrējienā pa pilsētu līdz jūrai un tad līdz molam, un tad "Jūras brīzes" saulainajā verandā dzēru apelsīnu sulu. Biju Ventspils katoļu baznīcā uz misi. Biju ciemos pie kādas Ventspils mākslinieces. Es priecājos laiku, kas man šeit ir dots, par to, ko redzu, par to, ka varu domāt par mākslu un daudz strādāt.
Lai arī izklaižu šeit man ir bez gala, tomēr strādāju es daudz. Brīžiem līdz pat vēlai naktij. Es pilnīgi neko nesaprotu no keramikas, tāpēc sākumā biju ļoti nobijusies un nezināju, ko īsti iesākt. Nu jau ir labāk. Esmu pat dažus mazus darbiņu uztaisījusi. Keramika ir tāda lēna un pamatīga. Rokas visu laiku mālos un māli - tā ir zeme, un visa tā darbošanās arī ir tāda kā ņemšanās ar zemi. Darbi aug lēnām. Lai kaut ko prātīgu uztaisītu man vajag daudz laika. Vēl negatavie darbi ir ļoti trausli, tikai mazliet cietāki par noteikās formās sakārtotiem putekļiem. Un tad vēl tā glazūru ķīmija, no kuras es neko nesaprotu. Tur, kur biju likusi zilu glazūru, tur iznāca okera dzeltena.
Dienas līdz šim bijušas saulainas un siltas. Ainavas ir tādas, ka jāskatās vēl un vēl. Rītos debesis ir dūmakainas un silti sārtas, tad dūmaka izkīst un saule kļūst arvien spožāka, košāka, ielas izgaismojas rudenīgās krāsās, ēnas tumst melnas un biezas. Skatos kuģus, skatos ūdeni, vakaros debīsīs ir zvaigznes. Es sen neesmu tik kāri skatījusies.
Tā es te dzīvoju un mācos.
|
|