|
[26 Mar 2010|10:06am] |
Tagad man ir pilna galva ar tango soļiem un mūziku. Vēl jau es tikai vingrinos, un tā pa īstam nedejoju. Pastaigāju mazliet pa zāli ar grieķu pasniedzēju (ar viņu staigāt ir viegli, sajūta tāda it kā es prastu dejot), vēl ar kādu ļoti patīkamu grieķu kungu un ar vienu jauku, bet ne īpaši veiklu latvieti. Pēc tam sēdēju pie bāra, sakrustojusi kājas kā princese, un skatījos, kā grieķis izdejo žilbinošas figūras.
Jaunā kafejnīca bija atvērta publikai pašu pirmo reizi. Kaut arī viss vēl nav pilnībā pabeigts. Lai nu kā, kafiju un tēju jau varēja dabūt, manas smukās māsīcas stāvēja bārā un smaidīja, māsīcas draugs A. apguva kafijas gatavošanas pamatiemaņas, mūzika skanēja labi, cilvēki bija ar visu mierā. Tagad vēl jātiek galā ar telpu daiļošanu un piedekorēšanu.
Ja kas, šovakar pusastoņos laikam būs tango stunda iesācējiem / mazliet pratējiem, uz to var nākt. Laipni aicināti.
|
|
|
[26 Mar 2010|10:27pm] |
|
Tas ir gluži vai brīnums, ko var nodejot viena tango iesācēja, ja vien viņai palaimējas dejot ar ļoti labu partneri. Negaidīti sanāca, ka man bija privātstunda pie grieķa, un mācījos cik tik spēka. Un dejoju. Pašlaik gan sasodīti šķiet, ka vairs neko neatceros. Visi soļi pagaisuši. Bet varbūt, ka ķermenis atceras.
|
|