| sniega diena |
[14 Mar 2010|06:21pm] |
Ļoti jauka diena. Biju Cēsīs, pabraukāju pa kalnu. Droši vien, ka šogad tā bija pēdējā reize. Tagad man ļoti gribētos tikt pašai pie sava dēļa, lai nav visu laiku jāizmanto māsīcas ekipējums, un tad varētu sākt palēnām gaidīt nākošo ziemu. Šī ir bijusi visziemīgākā ziema kopš bērnības.
Mājupceļā no Cēsīm iedomājos par savu dzelteno ričuku, kas visu ziemu stāvējis koridorā pie ārdurvīm. Tā sailgojos pēc pavasara vakariem, kad, ar riteni minoties pa Pārdaugavu, gar ausīm priecīgi svilpo vējš. Atcerieties, kā ir tad, kad ābelēm birst ziedi un nokaisa trotuārus baltus, un izskatās gandrīz kā sniegs, bet smaržo kā kaut kas rožains un salds?
|
|