|
[20 Feb 2010|09:25am] |
Es vairs nezinu, vai tieku ar mašīnu no savas mājas līdz ielai. Bus jāizrokas.
Mājā man ir silti un labi. Pamostos, iekurinu mazo krāsniņu, uzvāru kafiju, sēžu gultā un lasu. Lielajā darbnīcas logā var redzēt, kā danco putenis. Gaisma ir pelēcīga, debesis baltas, zeme balta. Es saritinos dziļāk pati sevī, pēc šīs drudžainās nedēļas negribas nekur doties un darīt neko tādu uz ārpusi vērstu. Varētu visu dienu tā ritināties zem segām un sniega kupenām, zem grāmatas lapām, zem baltās, biezās ziemas kārtas. Es dzirdu pati savu elpu, dzirdu savus pirkstus uz grāmatas papīra, uguni un ogles krāsnī, sniegu pret logiem, savas drēbes uz krēsla malas, putekļus pagultē - tāds ir klusums ap mani. Liels, kluss februāra rīts.
|
|