| Vasaras vakars |
[04 Jul 2009|12:08am] |
Šodien divreiz peldējos jūrā, no rīta arī mazliet pasauļojos, un tagad viss ķermenis patīkami kņud no saules un jūras. Dzīvojos pa viļņiem kā tāds delfīns. Spēlējos, šļakstījos, šūpojos. Pa vidu starp divām peldēm biju Rīgā, strādāju, staigāju pa bodēm, komunicēju ar cilvēkiem.
Darbā laiku pa laikam slepus pavilku tkreklu uz augšu un palūrēju, vai vēders kļuvis brūnāks. Šķiet, ka ir gan brūnāks. Salīdzinot ar parasto bālumu, esmu neparasti brūna. Ne jau tā, ka tiešām brūna, bet arī ne tik bāla kā parasti. Citiem šis varbūt arī nebūtu nekāds iedegums, bet priekš sevis esmu sasniegusi vienu no saviem pēdējo gadu brūnuma rekordiem. Katrā ziņā zilganums no ādas ir padzīts.
Vakarā ar Klāru un Barbaru bijām vakariņās. Dzērām vīnu, ēdām un pļāpājām. Pēc tam gāju mājās ar kājām gar Stradiņa slimnīcu. Liepas smaržo tā, ka visa Liepājas iela plūst kā salda upe - gar slimnīcu, gar Alberta baznīcu līdz dzelzceļa pārbrauktuvei un vēl tālāk. Liepas smaržo no Āgenskalna līdz Mārupei. Šur tur no dārziem uzvēdī arī jasmīni un vēl visādas ziedošas puķes. Un zāle nopļautos mauriņos. Un Mārupīte arī dveš biezu, tumšu ūdens smaržu. Suņuburkšķu lauki viļņojas ap manu māju.
Mājās mani sagaida kaķītis un Ciba. Tagad tūlīt vēl nomazgāšu jūras smiltis no kājām un iešu gulēt. Kaķītis jau guļ.
|
|