| Ienākumu deklarācija |
[30 Mar 2009|06:39pm] |
Dieniņa, kas pavadīta VIDā, četras stundas sēžot mazkustīgā rindā, šaurā, pelēkā gaitenī, un tad vēl stundiņa ārdoties pa deklarāciju pildāmo telpu, kurā sēž trīs nodokļu inspektores, - tā tik ir dieniņa! Par to visu vēl arī esmu valstij parādā 18 latus.
Pirmo stundu gaitenī pavadīju sēžot uz grīdas, tad paveicās un tiku pie krēsla. Negāju ne čurāt, ne kur citur, ka tik savu krēslu nezaudētu vai rindas kārtība nesajuktu. Noturējos nečurājusi, neēdusi un nedzērusi. Vienīgā nodarbe rindā bija nemitīga pārskaitīšanās, lai visi zinātu, kurš aiz kura stāv, kurš izgājis, kurš atnācis, kuram tagad kārta iet iekšā kabinetā. Pēc pāris stundu ciešas kopā būšanas rinda kļuva pat draudzīga, stāstīja, kādi kuram ienākumi un izdevumi, cik čekus par zobārstu, cik par izglītību sakrājuši.
Dažus mirkļus pirms kabinetā iegāja mana blakussēdētāja - jauna meitene no televīzijas - apmainījāmies dažiem patiesi sirsnīgām, labvēlības un savstarpējas izpratnes pilniem vārdiem - kā jau cilvēki, kam ir kopīga pieredze.
Kad pati tiku kabinetā, pamatīgi samulsināju nodokļu inspektori Maiju ar saviem daudzveidīgajiem honorāriem, kurus visus esmu saņēmusi no neizprotamām iestādēm.
"Kas tas jums tāds par Neptūnu?"
"Atvainojiet, nesapratu."
"Neptūns. Vairākkārt maksājis par rakstiem."
"Neputns varbūt?"
"Neptūns, Neptūns."
"Neptūns gan nevarētu būt."
"Te rakstīs, ka jums Neptūns maksājis. Jūs esat mākslas sporta trenere?"
"Kā lūdzu?"
"Nāciet skatīties - te viss rakstīs: Neptūns. Maksājis jums kā māksl., sport., tren."
"Es esmu tikai mākslinieks, man šķiet, tas nozīmē, ka arī sportistiem un treneriem maksā pēc šīs pašas nodokļu likmes. Varbūt. Un tas tomēr ir Neputns. Skatieties, N-E-P-U-T-N-S. Tā ir izdevniecība."
"Bet jums tomēr vajadzēs pievienot līguma kopiju par mākslas sporta trenēšanu, mums tāds neuzrādās."
Tad izrādījās, ka viņiem neuzrādās vēl daži mani ienākumi, kaut arī nodokļi godīgi maksāti. Braucu uz mājām pēc apstiprinoša papīra, atgriezos VIDā, ielauzos kabinetā bez rindas, sacēlu šausmīgu traci un patiešām saniknoju pārgurušos rindā sēdētājus, gandrīz līdz histērijai novedu nodokļu inspektori Maiju, jo viņai mana deklarācija bija pilnībā jāpārraksta. Un tad vēl nabaga Maija beigās iesprūdināja kopētājā kādu manu dokumentu, sāka kliegt, ka papīrs bijis sagumzīts, mašīna pagalam, kā viņa to samaksās. Pieskrēja kāda viņas kolēģe, izglāba aparātu un manu sagumzīto dokumentu, un tādejādi arī Maijas naudu un nākotni. Tā ka beidzās viss labi.
Un vakarā, kad, saulītei mīļi spīdot, izgāju no VIDa ar gandrīz aizpildītu ienākumu deklarāciju, es patiešām jutos lepna par sevi, ka esmu tāda stipra un gudra, un izturīga. Šovakar smuki visas ailītes pārrakstīšu, uzlikšu parakstu, un rīt tik vien tā darba kā iemest papīrus kastītē "Gada ienākumu deklarācijas".
Kad gāju projām no VIDA, tieši pretī izejas durvīm pamanīju kautrīgi aiz šķūnīša aizslēpušos savu nodokļu inspektori Maiju. Viņa ļoti steidzīgi smēķēja.
|
|