|
[17 Aug 2006|10:03pm] |
Nakts, dators, kārtējie rakstu darbi, kam jābūt gataviem līdz rītam. Acis krīt ciet. Galva reibst brīžiem. Tas no kafijas un neizgulēšanās. Laukā tumsa. Tāda ziemīga man tā dzīve šovakar. Ja aiz loga nedziedātu sienāži, gandrīz varētu patiešām noticēt ziemai. Ietu tad uz sliekšņa paskatīties sniegu, ieelpot aukstumu.
Dīvaini, ka pavisam nesen sapnī redzēju ziemu: kādu pazīstamu ielu Pārdaugavā, sniegu, nakti, oranžo gaismu no ielas spuldzēm... Viss tik ļoti ziemīgs, tik īsts, ka pamostoties patiešām izbrīnījos, ka vēl arvien ir vasara, saule, koša gaisma. Biju tad vēl laboratorijā. Pamodos ar ziemas sajūtu un gāju uz jūru peldēties. Man laikam ir no ziemas ļoti bail.
|
|
|
[17 Aug 2006|10:18pm] |
Man ir pilnīgi skaidrs, ka esmu Snifs.
Snifs savā visņerkstīgākajā noskaņojumā.
|
|