|
[31 May 2006|10:28am] |
Lietus, migla, izmirkusi zeme, slapja zāle. Traki skaista, gaiša nakts, visa vienā milzīgā miglā. Putni dzied gaišās balsīs un dzeguze kūko caurām dienām. Neatceros, ka kādreiz šeit dzeguzes būt tā kūkojušas. Tikai šogad. Varbūt mēs visi tagad ilgi dzīvosim. Ilgi un stipri. Esam aizkūkoti gan ar naudu kabatā, gan pavisam bez nekā. Vai, piemēram, ar motorzāģi zāģējot baļķus. Tas viss uz laimi, vai ne?
Viss aug un top. Jaunā zāle, puķes un idejas, ieceres, darbi. Šis ir labs laiks, lielisks brīdis. Tas kā dēļ ir vērts visu gadu nīkt pie datora un cakināt e-pastu pēc e-pasta, projektu pēc projekta, vākt naudiņas un idejas. Un tūlīt viss būs gatavs. Pa īstam gatavs. Visu varēs ieraudzīt dzīvu un īstu. Un tad būs vasara un dzīvosim atkal tālāk.
|
|