|
[18 May 2006|10:40am] |
Naktis tagad ir mierīgākas. Pamostos un tūlīt atkal aizmiegu, pamostos un aizmiegu. Visu nakti ir gaišs un dzied lakstīgalas. Ļoti agri no rīta kaķis nāk pamurrāt pie auss un glaužas gar galvu, mēģina laizīt man matus. Izmetu šo laukā no istabas, lai šeptē pa māju.
Dienas gan šausmīgi stresainas. Glābiņš ir pavasaris un vingrošana. Citādi nezinu, kas no manis paliktu pāri.
|
|