|
[16 Feb 2006|07:25am] |
Vakara lielāko daļu pavadīju šujot ielāpu uz svētku biksēm. Bikses ir mīļas un diezgan jaunas arī, bet kādā pagājušo Ziemassvētku saietā gadījās tām uz ceļgala izplēst caurumu. Neies jau tāpēc labas bikses mest laukā, - bargi man teica latviski nopietnā taupītāja un labu mantu laukā nemetēja Iekšējā Balss. Vismaz šīs bikses jau nekādā ziņā nevarot mest prom. Tad es sagaidīju Piemērotu Gadījumu, kad smukās bikses būtu tieši velkamas, un saņēmos rokdarbiem. Šūšanas piederumu veikalā "Spolīte" nopirku divus melnus ciparus... pag, ja kāds nezin, kas tie tādi par cipariem varētu būt, tad tās ir izšūtas aplikācijas, domātas apģērbu dekorēšanai. Dekorēties var gan ar raibiem taurenīšiem, gan krāsainām puķītēm, gan džinsauduma burtiem. Bet man vispiemērotākie likās divi melni, spoži cipariņi. Tos tad arī uzšuvu uz bikšu kreisā ceļgala pa virsu nelāgajam caurumam. Ja manāt apkārt klīstam tādas melnas bikses ar melniem, spožiem cipariņiem uz ceļgala, tad tā, kas tajās ir iekšā, droši vien esmu es. Lūk, kāda īpašā pazīme.
Gribat zināt, kas ir Piemērots Gadījums?
Došos skatīties, kāds izskatās igauņu jaunuzceltais mākslas muzejs. Smalki, vai ne?
Tūlīt došos. Pēc kādām 15 minūtēm.
|
|