|
[17 Nov 2005|11:48pm] |
Nomazgāju krūzes un karotes, sabakstīju krāsnī ogles, jāiet gulēt. Lūk, atkal dienai beigas. Rīti un vakari mijas tik ātri, pa vidu ir pavisam maz gaismas, un es mēģinu paspēt šajās nedaudzajās krēslaini pelēkajās stundās kaut ko uzgleznot. Vēl jau ir arī citi darbi, un jāiet no mājas laukā, jātiekas un jārunājas, jākustas. Kad sīkumu izstāde būs gatava, es droši vien kādu laiku gribēšu taisīt tikai objektus. Tādus, kur jāzāģē un jānaglo, jārušinās pa būvgružiem un jārok zeme. Tomēr kaut kas manī ir arī no vecvecmāmiņas rokdarbnieces. Viņai bija pašas izšūti aizkari un gultas pārklāji, un galdauti. Nu, bet es dažkārt cakinu sīkumbildes.
Ziema nāk. Parks esot piesnidzis pamatīgi. Pazudusi elektrība un telefona sakari. Stihija. Te gan viss mierīgi. Mēness. Nakts. Silti un labi.
|
|