|
[26 Apr 2005|03:38pm] |
Mīļie radi atbraukuši no Šrilankas un rāda ceļojuma bildes. Bijuši ziloņu parkā. Tādā, kur dzīvo ziloņi grūtdieņi. Viens, piemēram, akls, citam leopards nokodis ausi. Un vēl tur ir zilonis, kas smagi savainojies uzkāpjot uz mīnas. Palicis dzīvs, staigāt var, bet viena kāja pagalam. Lec uz trim.
Un tagad katru reizi, kad es iedomājos to nabaga ziloni, man kaut kas noskrapst starp zobiem. Tāds mazs elektrisks trieciens, kam seko sīki drebuļi. Sākot no zobiem līdz pēdām.
Tie ziloņi, viņi taču izskatās pēc lieliem, salīkušiem cilvēkiem. Un pieres viņiem apaļas, kumpainas, milzīgas. Ziloņi izskatās pēc Lielajām, Kosmiskajām Skumjām. Un vispār viņi izskatās pēc kaut kā tāda, kas nekad nedrīkstētu uzkāpt uz mīnas.
|
|