|
[15 Nov 2004|10:21pm] |
Nosalušām pekām te sēžu... * Bet citādi nav nekā tāda. Nu tāda... cibistiska. Nekādas lielas domas vai skaistas skumjas. Rāmi lēnām. Pa peļķēm un lietū. Ziemas dzīve sākusies. Garie vakari un slapjās ielas, un braukšana mājās ar vēlajiem autobusiem.
Nē, patiešām nav nekā sakāma. Es tikai gribēju sabužināt savu cibas identitāti. Un jūs tur visus arī. Tāpat vien.
* Kaut kur cibā sagrābstīts šodien pat. Nav tie mani vārdi.
|
|