|
[19 Oct 2004|07:07pm] |
Dziivot savam priekam neapniik nu nemaz. Vareetu veel un veel. Un ja
sitaa vareetu ilgi - divus meenesus, sesus, gadu - tad beidzot apniktu?
Un kuraa tiesi briidii apniktu? Gribeetos sociaalas aktivitaates?
Slavu? Viirieti? Pilseetu?
Man skiet, ka peec gada vareetu nokaapt lejaa no kalniem ar rulliiti
geniaalu darbu un tiiru, apskaidrotu dveeseli. Jaa, veel jau ir
vaajpraats arii iespeejams un radosais izsiikums, bet te taadas
nejeedziibas neliekas reaalas. Kaut kaa viss velk uz ceelumu un
vienkaarsiibu, gars kaapj augsup, meklee kaadus sev vien zinaamus
celus. Straadaat ir viegli. Tik viegli, kaa nav bijis jau ilgi. Varbuut
pat gadiem ilgi. Sava zinjaa viss jau ir gatavs. Tikai jaanolasa.
Jaanoliek pareizajaas vietaas.
( kaa mees te dziivojamies )
|
|