|
[08 Oct 2004|05:05pm] |
Naktii saaka snigt. Visu dienu ir saule un sniegs, tad atkal saule, tad sniegs. Uzsnieg, nokuust, snieg atkal. Kalni arii balti. Paslaik gan tas baltums taads pakusis. Ir roziiga vakara gaisma, garas eenas paar kalnu muguraam (paskatiijos logaa, lai nesamelotu).
Seit es mostos sev netipiski agri. Laikam bail kaut ko nepaspeet, palaist garaam. Pamostos tikko nakts aiz loga kljuust mazliet, mazliet gaisaaka. Pat veel pirms tam. Gulju un gaidu riitu. Vaarot kafiju, virtuves logaa veeroju kalnus un ezeru, meeginu uzmineet, kaada buus diena.
Dziivojos muzejmaajaa kopaa ar Annusku un Blondo. Sakaniigi un jauki saimniekojam. Ejam uz ciema veikalinju peec paartikas, vaaram zupas, runaajam par dziivi un maakslu. Blakus maajinjaa dziivo Sarkanbaardis un Feja. Vakaros mees ejam pie vinjiem vai arii vinji naak pie mums. Mums ir viskijs, vinjiem - snabis. Runaajam, runaajam, skataamies TV. Ar citiem cilveekiem sarunaaties nesanaak, jo citu cilveeku nemaz nav. Nu labi, ir paardeveeja veikalaa. Un Ziemelsieva, bet vina ir sobriid veel taalaak ziemelos.
Veel ir putni un zveeri. Piemeeram, resna, bezkauniiga vaavere, kas riitos muzeja pagalmaa grauz ciekurus. Sarkankruutiisi pie virtuves loga. Sodien mezaa savstarpeeji paarbaidiijaamies ar kaut kaadu diivainu putnu (izskatiijaas peec lielas, bruunas zoss).
Ai, mezaa ir labi. Dziivojos tur veel un veel. Taisu mezamaakslu. Pa laikam starp klintblukiem atrodu beernu sabuuveetus shtaabinus. Pasai man tur arii tagad ir savi shtaabini. Un domaaju veel kaadu iekaartot.
Viss. Nevar te tik ilgi rakstiities. Rinda. Un vispaar. Tik daudz jaapaspeej. Atvainojos, ja viss taads biski nesakariigs. Iespaidu paarpilniiba.
|
|