|
[29 Sep 2004|08:14am] |
Ir labi. Jaukas dienas. Visam pa virsu rudens un steigšanās paspēt pirms ziemeļiem. Kaut gan nemaz jau tik ļoti es nesaspringstu. Pagaidām šo to atlieku arī uz pēdējo brīdi un bezrūpīgi ļaujos ilgai vērošanai, runāšanai, lasīšanai. Eju uz K-ielu, strādāju garas stundas, liekot kopā tekstus, kas būs aktuāli novembrī. Mēģinu nelūrēt cibā, bet labāk kaut vai pa logu laukā, kur lejā pagalmā Jēzus māsas grābj lapas. Māsu pagalma kļava lēnām sārtojas, un man patiešām patīk skatīties to sarkanumu pret debesu zilumu. Vēl ir dzeltenais arī un melnais (stumbrs, vārnas, ēnas), un baltais (kaijas).
Man patīk dienas kopā ar Barbaru un Klāru. Kā mēs tur sēžam pie datoriem un viņas lasa svētus tekstus, šķirsta vārdnīcas un lekcionārijus, diskutē par vienu vai otru terminoloģisku problēmu, par tulkojumu pareizību, par Zaheju un Zaķeju, Sīrahu un Zīrahu, bet es tikmēr klikšķinos un klabinos un visu salieku A6 formātā.
Kafijas pauzēs Klāra paņem ģitāru un saka: "Padziedam kaut ko", un tad mēs dziedam. Bieži pie durvīm zvana un atnāk viesi. Tad mēs atkal vārām kafiju un pļāpājam par šo un to. Kāds atnes jaunu dziesmu un tad atkal Klāra ņem ģitāru, pieraksta akordus un mēs mācamies jaunu dziesmu. Kādā brīdī, kad birojā esmu viena pati, atnāk Mātes Terēzes māsas, divi balti putni, smejas un smaida kā to tikai viņas prot un pienes biroju pilnu ar Dieva mieru un vienkāršu prieku. "Un kā tevi sauc?", mīkstā, neskaidrā latviešu valodā man jautā brūna, smaidīga seja. "Sveici... sveicieni Klāra un Barbara". Pirms promiešanas viens baltais putns parakņājas savā somā un sniedz man svētīgās Mātes Terēzes bildi ar lūgšanu. Pēc tam parakņājas somā vēlreiz un izvelk medaljonu, cieši noskūpsta to un dod man. "Viņa lūgs par tevi", brūnā seja smaida milzīgu, līdz debesīm kāpjošu smaidu, acis mirdz, baltajam putnam ir silta roka. "Tu lūdz un viņa lūgs".
Vakarā viesi vairs nenāk, mēs strādājam līdz melnai tumsai, līdz burti sāk jukt, Zaķejs kļūst par Kaķeju un lasījumi par kasījumiem.
Pēc tam ir gandrīz nakts un mēs beidzot ejam uz mājām. "Tad līdz rītam, ja?"
|
|