| muižas rīts |
[09 Sep 2004|12:04pm] |
Jau pirms pamošanās zinu, ka aiz loga ir saule. Ārā viss no tīra sudraba un dzidras gaismas. Sals sadursta pirkstus. Vēja nav. Takas piebārstītas lapām. Salnas vēl nav bijušas. Puķes dzīvas. Miķelīšiem galos zilgani pumpuri. Manā verandā peles apēdušas cepumus. Šķiet, ka kafiju arī.
Baidos palikt tur viena pa nakti. Pietiek būt projām pāris nedēļas un priekšmeti jau paspējuši attālināties, atsvešināties, kļūt par peļu un zirnekļu sabiedrotajiem. Man atkal jāpierod, jāiedibina sava kārtība, jāpierāda pelēm, ka šī vēl arvien ir mana teritorija.
Sestdien gribētos satikt kādus dzejniekus.
|
|