|
[03 Sep 2004|01:36pm] |
Nakts kā ilgs sapnis: tas pats dārzs, tās pašas puķes, tās pašas skaistās gleznotājas, un tad vēl svētki, Amēlijas mūzika, dedzīgi, degoši, dejojoši puiši, vīns un lakrica, arbūzi, zožu ziedlapiņas baseinā, bučas un apskāvieni.
Ar fuksiju podu rokās ierodos Rīgā. Šorīt. Un ir atkal citādi.
|
|