| Par to pašu lietu. Kā jau visi šodien. |
[02 Jul 2004|10:34am] |
Dīvaini, bet es atkal esmu šeit. Jo līst. Jo vajadzēja papildināt zvaiģžņu gaismas kilogramus. Jo jāgaida.
Bet manā varžu laimībā šitād lietus nozīmē nemitīgu mirkšanu. Pat līdz tualetei nevar nokļūt nesamērcējoties. Un līdz brokastvietai jābrauc ar mašīnu vai arī jāriskē nošļūkt pa kalnu tieši upē iekšā. Un otrā krstā vispārr nevar uzrāpties. Bet nekas, nekas. Laimība turpinās tik un tā. Varžu laimībai slapjums piestāv.
Vakar bija jauno un talantīgo ee-bērnu vakars. Mazie izstādīja bildes un performēja uz nebēdu. Bija ļoti laba performance "Trīs dzīves". Smieklīgi, naivi, ik tā ļoti vienkārši, bet ar savu patiesu dzīves sāpi. Un viņiem ir taisnība, protams. Viss tiešām notiek tik vienkārši.
Rīt būs mans vakars. Sadzeršos saldo atklāšanu vīnu.
|
|