| Vakara melanholija |
[13 Jun 2004|08:59pm] |
Viena pati mājās. Ārā krēsla un vēss vakars. Logi vaļā, lai var dzirdēt putnus. Un nāk istabā tā zaļi pelēkā samirkušas zāles smarža. Pagalms vēl arvien slapjš. Tagad vajadzētu sēdēt darbnīcā pie lielā loga un lasīt līdz naktij. Bet man šobrīd nav tādas grāmatas. Tai būtu jābūt tieši šāda vakara grāmatai. Varbūt varētu vēlreiz lasīt Eliades stāstus. Tomēr labāk būtu lasīt tos stāstus pirmo reizi. Jā, tam būtu jābūt kaut kam, kas tiek lasīts pirmo reizi. Tikai nezinu kam.
Tikmēr vakars nāk pats no sevis. Putni. Suņi. Iela aiz kokiem. Bet citādi - klusums.
|
|