| Vēl viens rīts |
[11 Jun 2004|10:33am] |
|
Tikko pamodos. Loti muļķīga sajūta, ja tik ilgi guļ. It kā pārāk daudz būtu noticis bez manis. Šodien nekur neiešu. Ja nu vienīgi līdz veikalam. Mācīšos likumus, taisīšu pusdienas, varbūt turpināšu arhivēšanas darbus. Ja nelīs lietus, īespējams realizēšu projektu "Garā pastaiga ar pieturvietām padsmit gadu pagātnē". Rāmi lēnām.
|
|
| Šodienas sākums un Minotaura ciešanas |
[11 Jun 2004|10:46am] |
Sākums, protams, ir vakardienā. Sadzēros šampanieti, pēc tam bija lietus, tad skatījos filmu, tad atnāca Bezgalīgas Skumjas, tad nevarēju aizmigt.
Un Minotaura brālība ir beidzot patiešām izsludināta ārpus likuma. Pamatojums ir gluži vai apstulbinošs: viņi nav mākslinieki. Ak, kungs! Kurš tad, ja ne viņi?!!!! YW vakar teica, ka nespējot iziet uz ielas - kauns. Un nespējot braukt autobusā un iet uz veikalu, un vispār atrasties cilvēkos. Visiem šausmīga depresija. Ziņa par Minotaura padzīšanu esot visur plašsaziņas līdzekļos. Es vēl arvien nespēju noticēt. Man visu laiku šķiet, ka atnāks kaut kāda debesu būtne ar zibeņiem rokās un staru vainagu ap galvu, pacels zilos uguņos degošas acis pret ES idiotiem un padzīs viņus atpakaļ mietpilsoniski dekoratīvās mākslas dumbrājā. Un uz viņu pēdu nospiedumiem smiltīs Minotaurs Nažuvīra ermoņiku pavadījumā nodejos vienu varenu nāves un dzīvības deju: "Ti-ti-riti-riti-riti-ri-ti-tī"
|
|