| Likvidēts! |
[09 Jun 2004|11:52am] |
|
Tā. Nav vairs tās vietas. "Varbūt būs kaut kas cits", klausulē saka YW. Nevaru iedomāties, kā būs tad kad nebūs. Nu jā, tas atkal ir par mākslu. Par vietu, kur tā notika - sušķīgu, pluskainu, grabažām piekrautu midzeni, kura vairs nebūs. Neticu.
Bet ja tas būtu iespējams, es labprāt vēlreiz pabūtu 2001. gada ziemā un nokāptu midzeņa pagrabā. Pagrabs bija Minotaura mājoklis, uz sienām uzšņāpti uzraksti FOBIA. Tur varēja smēķēt un mētāt šautriņas (neatceros gan, ka tur būtu bijis mērķis), varēja dzert kafiju (ja izdevās atrast kādu ciešamu trauku, kut vai skārda bundžu), varēja zvilnēt dīvāna starp spilveniem un gleznošanas uzstādījumu drapērijām, tur varēja runāt un dziedāt, un kliegt, kamēr Nažuvīrs spēlēja ermoņikas un S---e sita bungas, vēl tur mētājās kokle un koridorā kāds vienmēr spēlēja neciešami noskaņojušās klavieres. Bet pagrabs tikmēr piesmēķējās zili melns, bija auksti un trokšņaini, no neizgulēšanās sūrstēja acis un no neēšanas ļodzījās ceļi.
Un tad mēs kāpām augšā, labirintos un cellēs, kur māksla mētājās visos kaktos starp krāsu bunduļiem un dzelzs krāmiem, žuva piesprausta pie sienām, krājās tumšos kambaros un gluži vienkārši mētājās pa kājām. Bet vajadzēja vēl un vēl.
Nav vairs tā pagraba. Patiesībā, sen jau nav. Labirinti nemitīgi mainījās. Bet Minotaurs bija vienmēr tas pats. Bet viņam neļaus vairs ālēties. Viss.
|
|
| Kā nekas nebūtu bijis. |
[09 Jun 2004|04:23pm] |
|
Ne vēja, ne kaukšanas, ne lūztošu lietussargu, ne lietus, ne slapjas kurpes, ne zaru uz asfalta, ne lidojušu papīru. Bet bija taču, vai arī es kaut ko jaucu?
|
|