| Viena diena |
[26 May 2004|10:44pm] |
Hop, hop, un man tiek piešķirts šoferītis. Hop, hop, un viņš jau gaida pie vārtiņiem rīta agrumā. Hop un es esmu 100 km attālumā no vārtiņiem. Hop, hop, man tiek piešķirti trīs vīrieši tehnisku darbu veikšanai.
Hop, hop, un ar trīs vīriešu lietpratīgu palīdzību izstāde tiek piekarināta dažās stundās. Hop, hop, un lietpratīgie vīrieši pār pazūd citos darbos.
Es palieku lēnītiņām ķepināt skoču pie fotogrāfijām. Es nedaudz paklejoju gar puķu dobēm. Es noplūcu noziedējušo tulpju galviņas. Es izdomāju, ka uz vakariņām nokļūšu bez šoferīša palīdzības. Es dodos pastaigā. Hop, hop es satieku divus vīriešus, kas jau kuro dienu tup mālainā bedrē un realizē projektu. Šššššš, es neuzdrīkstos viņus traucēt. Ššššššš, es aizlavos gar bedri.
Hop, hop, man jāiet ātrāk, lai tintesmelnais mākonis mani nepanāktu. Krītot pirmajiem durstošajiem krusas graudiem, es satieku sievieti, kura dienas pavada akmeņainā bedrē, un fakts ir tāds, ka arī viņa realizē projektu. Hop, hop, vakariņas, hop, klāt ir šoferītis, hop 100 km, hop, mani vecie labie vārtiņi. Tāda, lūk, diena.
|
|