| Restart |
[22 May 2004|10:57am] |
Todien bija vējš no ziemeļu puses – asais un sausais ķirmuļvējš. Tāda vēja dienās, dārzā nedrīkst neko sēt un stādīt – neaugs.
Tās dienas rītā sals bija ledū sastindzinājis puķu dārzu – visas puķes pagalam.
Mēness bija dilstošs – varēja drēbes mazgāt un slimības ārstēt, bet ne jaunus darbus sākt vai matus griezt.
Tā bija ceturtdiena, maija mēneša trīspadsmitais datums – Baznīca pieminēja Dievmātes parādīšanos Fatimā.
Todien lūpas sasprēgāja vējā un ķiršiem bira ziedlapiņas. Todien es izlēmu sākt visu no sākuma.
Pagājušo nakti redzēju debesīs jauna mēness smailos ragus – asus tikko uztrītu nažu asmeņus. Salnas nebija. Pret rītu dziedāja lakstīgala. Tas bija otrais rīts pēc Kunga Debeskāpšanas
Siltās debesīs stumdās rāmi mākoņi. Vēl nedēļu būs maijs. Šodien jāsēj vasaras puķes. Un šodien es sāku visu no sākuma.
|
|