citats

Bejarda galva bija auksta un skaidra, iedzertais viskijs pilnīgi izgaisis. Vai, pareizāk sakot, viņa galva it kā piederēja kādam citam Bejardam, kurš gulēja svešā gultā un kura alkohola notrulinātie nervi kā ledaini diegi stiepās cauri šim ķermenim, ko viņam mūždien jāvelk sev līdzi pa šo drūmo un garlaicīgo pasauli.

Kasieris, sagumis un izplūdis, sēdēja uz taburetes, un viņa blāķīgā auguma dziļumos urdzēja smiekli.