ANDRĒ BRETONS Mana sieviete ar ugunskura matiem
Aug. 15., 2008 | 11:09 am
Mana sieviete ar ugunskura matiem
Ar svelmes zibeņu domām
Mana sieviete kuras augums ir smilšu pulkstenis
Kuras augums ir ūdrs tīģera zobos
Mana sieviete kuras mute ir kokarde un zvaigžņu pušķis
Kuras zobi ir baltu peļu pēdas uz baltas zemes
Bet mēle dzintars un stikla drumslas
mana sieviete ar nodurta upurjēra mēli
Ar mēli kā lellei kas atver un aizver acis
Ar neredzēta akmens mēli
Mana sieviete kuras skropstas ir bērna rokas vilkti ķeburi
Bet uzacis bezdelīgas ligzdas mala
Mana sieviete kuras deniņi ir siltumnīcas jumta kārniņi
Un stiklu svīdums
Mana sieviete kuras pleci ir šampanietis
Un strūklaka ar delfīnu galvām zem ledus
Mana sieviete ar sērkociņu delma locītavām
Mana sieviete kuras pirksti ir nejauši uzmests sirds dūzis
Kuras pirksti ir nopļauts siens
Mana sieviete ar caunas un smilšu lapsas padusēm
Ar Jāņu nakts padusēm
Ar jasmīnkrūma padusēm kur ligzdo stagars
Ar slūžu un jūras putu rokām
Ar rokām kas ir vienlaikus dzirnavas un labība
Mana sieviete ar raķetes kājām
Ar izmisuma un pulksteņlabotāja kustībām
Mana sieviete kuras pēdas ir pati plūškoka serde
Mana sieviete kuras pēdas ir vārdu sākuma burti
Kuras pēdas ir atslēgu saišķis kuras pēdas ir kuģu drīvētāji kas dzer
Mana sieviete ar grūbu kaklu
Mana sieviete kuras krūšu dobīte ir Zelta Ieleja
Ir satikšanās kalnu strauta gultnē
Pašā nakts dziļumā
Mana sieviete ar jūras kurmju rakumu krūtīm
Mana sieviete kuras krūtis ir rubīna tīģelis
Kuras krūtis ir rozes staru spektrs rasā
Mana sieviete kuras vēders ir atvērts dienu vēdeklis
Kuras vēders ir milzu spiedogs
Mana sieviete kuras mugura ir putns kas stāvus uzspurdz gaisā
Kuras mugura ir dzīvsudrabs
Kuras mugura ir gaisma
Mana sieviete kuras pakausis ir gluds akmens un mitrs krīts
Un nupat izdzertas glāzes kritiens
Mana sieviete ar gondolas gūžām
Mana sieviete kurai gūžas ir bultas greznojums un spožums
Un balta pāva spalvu stiegras
Un nejūtīgi svari
Mana sieviete ar azbesta un smilšakmens dibenu
Mana sieviete kuras dibens ir gulbja mugura
Un pavasaris
Mana sieviete ar gladiolas klēpi
Mana sieviete kuras klēpis ir zelta dzīsla un pīļknābis
Mana sieviete kuras klēpis ir aļģe un vecas konfektes
Mana sieviete kuras klēpis ir spogulis
Mana sieviete kuras acis pilnas asaru
Mana sieviete kuras acis ir mēļi vairogi un adatas ar magnēta spēku
Mana sieviete kuras acis ir savanna
Mana sieviete kuras acis ir ūdens ko cietumā padzerties
Mana sieviete kuras acis ir mežs kam mūžam draud cirvis
Kuras acis ir ūdens līmenis gaisa zemes un uguns līmenis
Ar svelmes zibeņu domām
Mana sieviete kuras augums ir smilšu pulkstenis
Kuras augums ir ūdrs tīģera zobos
Mana sieviete kuras mute ir kokarde un zvaigžņu pušķis
Kuras zobi ir baltu peļu pēdas uz baltas zemes
Bet mēle dzintars un stikla drumslas
mana sieviete ar nodurta upurjēra mēli
Ar mēli kā lellei kas atver un aizver acis
Ar neredzēta akmens mēli
Mana sieviete kuras skropstas ir bērna rokas vilkti ķeburi
Bet uzacis bezdelīgas ligzdas mala
Mana sieviete kuras deniņi ir siltumnīcas jumta kārniņi
Un stiklu svīdums
Mana sieviete kuras pleci ir šampanietis
Un strūklaka ar delfīnu galvām zem ledus
Mana sieviete ar sērkociņu delma locītavām
Mana sieviete kuras pirksti ir nejauši uzmests sirds dūzis
Kuras pirksti ir nopļauts siens
Mana sieviete ar caunas un smilšu lapsas padusēm
Ar Jāņu nakts padusēm
Ar jasmīnkrūma padusēm kur ligzdo stagars
Ar slūžu un jūras putu rokām
Ar rokām kas ir vienlaikus dzirnavas un labība
Mana sieviete ar raķetes kājām
Ar izmisuma un pulksteņlabotāja kustībām
Mana sieviete kuras pēdas ir pati plūškoka serde
Mana sieviete kuras pēdas ir vārdu sākuma burti
Kuras pēdas ir atslēgu saišķis kuras pēdas ir kuģu drīvētāji kas dzer
Mana sieviete ar grūbu kaklu
Mana sieviete kuras krūšu dobīte ir Zelta Ieleja
Ir satikšanās kalnu strauta gultnē
Pašā nakts dziļumā
Mana sieviete ar jūras kurmju rakumu krūtīm
Mana sieviete kuras krūtis ir rubīna tīģelis
Kuras krūtis ir rozes staru spektrs rasā
Mana sieviete kuras vēders ir atvērts dienu vēdeklis
Kuras vēders ir milzu spiedogs
Mana sieviete kuras mugura ir putns kas stāvus uzspurdz gaisā
Kuras mugura ir dzīvsudrabs
Kuras mugura ir gaisma
Mana sieviete kuras pakausis ir gluds akmens un mitrs krīts
Un nupat izdzertas glāzes kritiens
Mana sieviete ar gondolas gūžām
Mana sieviete kurai gūžas ir bultas greznojums un spožums
Un balta pāva spalvu stiegras
Un nejūtīgi svari
Mana sieviete ar azbesta un smilšakmens dibenu
Mana sieviete kuras dibens ir gulbja mugura
Un pavasaris
Mana sieviete ar gladiolas klēpi
Mana sieviete kuras klēpis ir zelta dzīsla un pīļknābis
Mana sieviete kuras klēpis ir aļģe un vecas konfektes
Mana sieviete kuras klēpis ir spogulis
Mana sieviete kuras acis pilnas asaru
Mana sieviete kuras acis ir mēļi vairogi un adatas ar magnēta spēku
Mana sieviete kuras acis ir savanna
Mana sieviete kuras acis ir ūdens ko cietumā padzerties
Mana sieviete kuras acis ir mežs kam mūžam draud cirvis
Kuras acis ir ūdens līmenis gaisa zemes un uguns līmenis