citats - ŽAKS PREVĒRS Manā mājā

Uz manu māju jūs atnāksiet
Starp citu šī māja nav manējā
Es nezinu kam tā ir
Es še ierados kādu dienu
Tajā nebija neviena
Tikai sarkani pipari sakārti pie baltajām sienām
Es ilgi dzīvoju še
Un neviens mani nemeklēja
Bet katru dienu
Es gaidīju jūs

Es nekā nelasīju
Nekā nopietna nerunāju
Tikai šad tad no rītiem
Rēcu kā zvērs

Auroju kā ēzelis
No visa spēka
Un tas man bija tīkami

Un pēc tam es rotaļājos
Ļoti gudras ir šīs kājas
Tās jūs aizved ļoti tālu
Ja jūs vēlaties tālu iet
Un ja jūs nevēlaties nekur iet
Tās paliek jūsu sabiedrībā
Un ja spēlē mūzika tās dejo
Bez kājām dejot nav iespējams
Jābūt muļķīgam kā cilvēkam un tas notiek bieži
Lai runātu muļķības

Kas ir muļķīgs kā viņa kājas un jautrs kā žubīte
Žubīte nav jautra
Tā ir jautra tikai tad kad ir jautra
Un bēdīga tad kad ir bēdīga vai arī ne jautra ne bēdīga

Un viņa zin ka ir žubīte
Starp citu viņa nesauc sevi tā
Tas ir cilvēks kas viņu nosaucis
Žubīte žubīte žubīte žubīte

Cik interesanti ir uzvārdi
Martins Igo Viktors ar savu vārdu
Bonaparts Napoleons ar savu vārdu
Kāpēc ir tā un ne citādi
Bonapartistu pulki iet pa tuksnesi
Vadoņa vārds ir Dromadērs
Viņam ir zirgs lāde ar atvilktnēm
No tāles auļo cilvēks kuram nav nekā tikai trīs vārdi
Viņu sauc Tim-Tam-Tom un uzvārds nav dižs
Un mazliet tālāk vēl ir nezin kas
Un pavisam tālu arī ir vēl nezin kāds
Un pie tam ja ir kaut kas var darīt visu ko

Manā mājā tu ienāksi
Es domāju citādi bet es domāju tikai tā
Un kad tu būsi manā mājā
Tu nometīsi visas drēbes
Un tu paliksi nekustīgi kaila stāvot ar savu sarkano muti
Kā sarkani pipari kas pakārti uz baltas sienas
Un tad tu nogulsies un es blakus tev būšu
Jā
Manā mājā kas nav manējā tevi sagaidīšu