Mik. - sen nodrāzta frāze : nekas nav mūžigs.. [bl bla bla]
nu nav jau arī.. ne mantas. ne domas, ne mūsu ideālie principi..ne tie paši cilvēki.
visilgāk dzīvojošaaa materiālā būtne.. starp visiem šiem paradoksiem. ir mūsu pašu kermeņis.
citas personas spēj mainīties pat ik mēnesi.. arvien kautkas jauns, arvien kas cits. Vai viņiem ir kas paliekoš?
 Mes mīlam..par to, ka viņi ir tik dinamiski, patīkami, ne garlaicīgi...
Bet  es?
MIk. 1  - " Tādus , kā tevi, mīļais, čakarē un čakarē atkal , un atkal.  tevi vienu dienu mīl, bet trešajā.. ļauj iet. 
Garlaicīgs. :D  "
MIk. 2 - " jap :D "

Es esmu viņs. Un viņa vietā nāk citi.