Ielīst zemē..
vai staigāt pa visam kailai..
neviens ne otrs neatrisinās to, kas mani sarežģīti moca nost...
Nelīdz vairs tas, ka raudu, vai kliedzu..vai sapūšos..kļūstot pa visam dusmīgai.
BEt trakākais, ka nesaprot, un tie stulbie  it kā domātie mierinājumi..tos var iebāz maisā un nodedzināt.
tie nelīdz . un vienaldzīgi pastulbā ģim ārste var nodegt ar tiem kopā.
Tā ir bende!

Tā dēl es vēl ilgi lidz galam nebūšu laimīga!

katreiz cenšoties tādai būt, jūtos arvien sliktāk.