[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Janvāris 26., 2012 | |
|---|---|
| 10:49 [Link] |     Biju aizgājusi uz īsajiem zibsnīgajiem mirkļiem, ko rāda Nacionālajā, aktieru zālē. Sākumā nejutos īpaši pārliecināta par uz skatuves notiekošo, bet kkur ap izrādes vidu, kad bija pagājusi ievada daļa un sākās virzība uz kulmināciju, es to sajutu. Un uz beigām jau raudzījos izrādē ne tikai ar acīm, izjutu līdz pirkstu galiem, līdz matu saknēm. Arī Gaujarts bija burvīgs, varbūt ar to arī vajadzēja sākt, ka uz skatuves esošās klavieres un to spēlmanis ļoti organiski iekļāvās ainavā un un...kaut kas mazliet vēl bija tajā mūzikā, kaut kas vairāk... Tagad sēžu dzīvoklī uz dīvāna un domāju par to, kā cilvēki, kuri ir ne vairs jauni, ne vēl veci arī grib mīlēt. Tikai viņos vairs nav tās dzīves intensitātes un beigās viņi kļūst veci, kamēr sameklētās intensīvi dzīvojošās otrās puses vēl aizvien ir jaunas. Un beigās... Beigās nav nekā... Nē, ir, beigās ir aiziešana, tā lielā, klusā un pavisam aiziešana. Garastāvoklis:: lost in thoughts |
| Comments | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}