[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Marts 21., 2012
| Marts 21., 2012 | |
|---|---|
| 10:29 [Link] |
Jau atkal čīksts Nē, man nav nekas pret Valdorfskolām - alternatīvām metodēm, bērna personības attīstīšanu,individuālu pieeju un spārnu neaplaušanu un vaina visticamāk ir manī, bet... Nu nevaru es, kā parasta pulciņa skolotāja, kas patiesībā nemaz nav īsta skolotāja, viņus savākt, lai pēc kādas sistēmas arī nestrādātu. Pēdējā laikā esmu sākusi uz viņiem dusmoties, kaut zinu, ka tas ir slikti! Nē, kliegt es nekliedzu, tikai runāju stingrākā balsī. Bet viņi manī neklausās, katram ir savs viedoklis, kuru bērns vēlas paust un, ja iespējams, skaļāk par visiem pārējiem. Un negribas to teikt, bet viedoklis nav pareizs, tas reizēm nav pat loģisks, tas vairāk izklausās pēc vēlmes pateikt kaut ko pēc iespējas trakāku vai absurdāku, pārsteigt pārējos un mani. Bet es pēc labākās sirdsapziņas strādāju, lai viņiem kaut ko iemācītu. Nu jā un tad pārējie bērni, kuri ir no, tā teikt, parastajām skolām, tiek gandrīz vai nostumti malā, jo Valdorfēni, rupji runājot, plosās. Un šie parasto skolu skolēni ir tie, kurus šķiet visvairāk interesē tas, ko stāstu, bet es nevaru viņiem pat īsti pievērsties, jo man ir jāmēģina panākt, lai mazie valdorfēni darītu to, ko es no viņiem sagaidu. Un neizaudzina Valdorfs nekādus eņģelīšu, būtu jūs dzirdējuši kādiem vārdiem lamājās mazais 1. klases Valdorfēns, lielākie puikas palika mutēm vaļā. Un tā vien šķiet, ka lielākā daļa no darbībām speciāli tiek darītas pretēji maniem norādījumiem, lai paskatītos, kā reaģēšu. Un nelīdz ne muļķību ignorēšana, ne aizrādījumi, ne lūgumi tā nedarīt, ne teksti - tā Tu traucē man strādāt un saviem skolasbiedriem mācīties - , ne sarežģītāku uzdevumu došana, ne interaktīvāku nodarbību veidošana... Pēdējā laikā pēc trešdienu vakariem jūtos vienkārši sabraukta. Garastāvoklis:: |
exhausted| Iepriekšējā diena | 2012/03/21 [Arhivētais] |
Nākošā diena |