[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Janvāris 25., 2012
| Janvāris 25., 2012 | |
|---|---|
| 11:05 [Link] |
Puksts Vakar, pārlasot vecas sarakstes draugos, sapratu, cik ļoti man pietrūkst šo garo un naivo vēstījumu. Un vēl vairāk man pietrūkst tā cilvēka, kurš man tos sūtīja. Miesiski cilvēks jau nekur nav pazudis, tepat vien ir, bet garos vēstījumus ir nomainījusi papļāpāšana par niekiem. Dzīve iet uz priekšu, mēs mainamies un zaudējam naivumu, bet ir skumji, ja līdz ar to pazūd arī prasme pateikt vairāk par standarta frāzēm un parādās joki, kas uztur mazliet mākslīgu jautrību. Un ar laiku draudzība ir kļuvusi par kaut ko, kas ir pierasts, bet neatnes gaidīto prieku tikšanās reizēs. Kaut kur ir pazudusi arī toreizējā atkātība, laikam abi esam kaut kur apdedzinājušies un nu vairs nespējam atvērties arī viens pret otru. Aizmigu ar skumju smaidu lūpās un sapņoju par garo un naivo vēstuļu autoru. Mūzika: Johny Cash Hurt (ir doma) |
| Iepriekšējā diena | 2012/01/25 [Arhivētais] |
Nākošā diena |