| |
[Jun. 19th, 2026|09:18 am] |
Kad ciemā notiek zaļumballe,
Cirkonijs velk gumijniekus,
Plinti plecā karina,
Ordeni uz krūtīm liek.
Resnā Anna griež jau trešo riņķi
Ar Pāvilu, kam, baumots, resnais diņķis,
Pupi viņai līgojas pa labi un pa kreisi,
Kleita pufīga un īsa, pa vējam pacelta
Uz augšu, kur kājas vienotas ar rumpi.
Cirkonija pacietība esot īsa,
Viņš neesot no tiem, ko sauc par mīsli,
Ņēmis plinti, atzašiepies atmuguriski,
Viņš tēmē Anniņai zem brunčiem,
Spalgā tonī spiegdams:
"Mātīte tu Babilonas mauka,
Mēs neesam te nezašķīsti,
Mēs Jaunavai Marijai rada -
Turklāt ne pirmo gadu, ne pirmo dienu!"
Pajuka kur kurais visa balle,
Pāvils alus mucai lejup apgūlās
Un strēba.
Atkal neprecēts un žūpa,
Brauks iepazīties,
Kur mentiem vairāk rūpju.
Šis viens pagadījies,
Ir galvu traktora durvīs iespiedis. |
| |
