![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
man ir piepildīti tukša dzīve.
man ir viss, bet kkas nav.
nupat noskatījos filmu, raudāju nezinu par ko, bet katrā ziņā sāku apjaust to, cik svarīga ir uzticība un uzticība tam, kas tev uzticās.
klausījos viņa balsī telefonu un smaidīju.
god damn - kas viņā ir tāds, kas man liek samīlēties jau 100tiem reižu?
dienas secinājums: nespēju uzturēt sarunu ar cilvēku, kas ir paņēmis manas kājas uz saviem pleciem un rūpīgi apkopj manu TO vietu. uz visu, ko saku, tika atbildēts skatoties manā apakšgalā ne manas sejas virzienā. mazliet mulsinoši, jo drošvien viņa zin labāk, kā izskatās manas apkašlūpas runājot nekā augšējās. (atvainojos par tiešumu)
man ir viss, bet kkas nav.
nupat noskatījos filmu, raudāju nezinu par ko, bet katrā ziņā sāku apjaust to, cik svarīga ir uzticība un uzticība tam, kas tev uzticās.
klausījos viņa balsī telefonu un smaidīju.
god damn - kas viņā ir tāds, kas man liek samīlēties jau 100tiem reižu?
dienas secinājums: nespēju uzturēt sarunu ar cilvēku, kas ir paņēmis manas kājas uz saviem pleciem un rūpīgi apkopj manu TO vietu. uz visu, ko saku, tika atbildēts skatoties manā apakšgalā ne manas sejas virzienā. mazliet mulsinoši, jo drošvien viņa zin labāk, kā izskatās manas apkašlūpas runājot nekā augšējās. (atvainojos par tiešumu)