Posted by [info]cinnemon on 23.05.2010 at 03:52
mana āda deg kā ugunīs, jo to pavisam nepieradinātu pakļāvu tiešiem saules stariem.


iet mājās un redzēt, ka pamalē viegli svīst gaisma, tas ir vienīgais brīdīs, kad iestājas apkārt miers, viss ir līdzsvarā - klusums, debesīs izskatās, ka nakts melni zvaigžņoti izraibinātais palags bēg no gaiši sārtās blāzmas. sadeg. nakts sadeg rītam. bet mums tobrīd ir tikai miers, kas čukst ausī - ļaujies, neesi nakts, kas bēg, esi dienā. esi degošais, ne sadegošais.

šobrīd es zinu.

Reply to this entry:

From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: