cindy - August 21st, 2017

man liekas, ka es īsti neizprotu situācijas nopietnību. vēlētos kaut nebūtu tāda atkritumu kaudze kāda es esmu. es daru/saku lietas, kuras nevajadzētu darīt/teikt un es ienīstu sevi par to, jo šķiet, ka viss kļūst aizvien sliktāks. nekad īsti nav veicies, bet es gribēšu redzēt, kur šis aizies tālāk, varbūt viņa man palīdzēs izlīst no tās bedres, kurā es esmu šobrīd? vismaz vakardien pieņēmo pareizo lēmumu, man šķiet, pasakot viņai, ka es nespēju izveidot neko vairāk par draudzību, vismaz ne šobrīd. prieks, ka viņa mani saprata. nogājām no ceļa, bet ceru, ka viņa to nepaņēma nopietni, es vienkārši gribēju būt spējīga vismaz kaut ko just un tādēļ tas notika.

bet viņa vilka pirkstus pār manu seju un teica, ka esmu viņas sapņu meitene - zaļām acīm, blondiem matiem un sasoditi labu humora izjūtu, ka viņai žēl, ka neiepazina mani agrāk, līdz es atgrūdos nost un pateicu, ka nespēju, jo ,aizverot acis, es redzēju kādu citu. es nevēlos salauzt vēl vienu dvēseli, pie tam, apzinoties cik daudz jau tā gājusi visam kam cauri. nespēju atdot sevi visu un maldināt. es tiešām cenšos būt labāka persona un domāt pozitīvi, bet pēc visa, tas pozitīvisma loks no manis ir nobrucis un es labprātāk dotos dzīvot kaut kur tālu prom, kur neviens mani nezin un uzsākt visu no baltas papīra lapas. i really need a friend not a lover. shes not the right girl for me.