|
[01 Feb 2006|08:14pm] |
|
Bēdīgi. Atkal nav slikti, bet ir bēdīgi. Man pietrūkst vientulības, nemitīgi ir apkārt cilvēki. Gribas prom no visiem, kaut kur iekšā, kaut kur pie sevis pasēdēt, padomāt... Lēnām uzpīpēt un neiet gulēt, bet nolūzt kur pagadās, piemēram, zaļā pļavā zem koka. Īstenībā nav pat bēdīgi. Tāds lēnīgi domīgs jūtos šovakar, šķiet, jāiet pastaigā šai saltajā vakarā. āāā... blāblābļā... Bet man taču iet labi, vai ne ? Tikai tāda sajūta, ka sirds plīst uz pusēm.
|
|
|
[01 Feb 2006|08:22pm] |
|
Pārlasiju un nospriedu, ka tik tiešām nu "ļoti" sakarīgi, bet doma par pastaigu nebūt nav peļama, neskatoties uz draņķīgo laiku ārā, aiz loga. Tā arī darīšu - iešu pastaigāties.
|
|