|
[22 Jan 2006|02:00pm] |
|
Sasodīts cik gan stulbi var būt, tik ir. Es, pašam īsti neizprotamu iemeslu dēļ, nespēju aizmirst savu bijušo, es vienkārši nespēju. Katru reizi, kad kaut kas atgādina man par viņu, tad tas būtu tā itkā kāds būtu iebēris kilo sāls brūcē, kuru kāds cits vel plēš vaļā. Nekad man šādi nav bijis, nekad... Nav bijis tā, ka es pats nesaprotu kapēc man tā sāp, kapēc es nevaru aizmirst vienu fakin skuķi!? Bļin!
|
|
|
[22 Jan 2006|02:19pm] |
P.S. Nu tagad gan būtu jābūt redzamām.
|
|
