|
[03 Feb 2005|11:03pm] |
Būs laikam jāsāk kārtot esošā dzīve.
Viss [protams] sagriezies kājām gaisā manā slīmesta prātiņa. Tik daudz kas paliek nepateikts, ka pilnīgi kamols saskrien ieskrien rīklē par to visu iedomājoties. Feh, dumi... droši vien, ka atkal atmetīšu visam ar roku un plūdīšu tālāk.
Katru reiz apņemoties kaut ko mainīt es vienmēr zaudēju to ienerci, jo neredzu tam mērķi. Man hroniski trūkst mērķa[vai mērķtiecības?], bet to jau laikam jūs esat dzirdējuši.
No sākuma itkā būtu jātiek galā ar skolas lietām, bet tas ir grūti izdarāms, ja "privātajā dzīvē"[lasīt - slīmesta prātiņa]valda nekārtība.
|
|